Ilze Islandē
@ilzenoislandes
Par vecākošanu un par Islandi, par futbolu un kempingbraucieniem, grāmatām un laikapstākļiem. Latviešu valoda klibo. Ir vīrs, ir meita un dēls.
Padarbojos mazliet un uztaisīju uz jauno mācību gadu bērniem dienas režīma plānu. Ceru, ka palīdzēs neapmaldīties dienas notikumos un pietaupīt operatīvo atmiņu tam, lai atcerētos somas, jakas, cimdus un pārējos dzīves sīkumus.
Visu mūžu esmu bijis pavisam kaķu cilvēks, no suņiem līdz pat pāri divdesmit gadu vecumam ļoti baidījos. Tomēr pēc kaķīša nomiršanas es nekādi nejutos gatava jaunam murrātājam un vīrs un bērni vienmēr ir sapņojuši par suni. Un tā nu mums ir jauns ģimenes loceklis - Stormur.
Tā kā man atvaļinājums jau ir beidzies, bet bērnu brīvlaiks vēl ne, esmu pievērsusies epistulārajam žanram un ik rītu atstāju viņiem zīmīti pie brokastu bļodas.
Gaidi cilvēks ilgi un dikti, pilna māja ar saules aptumsuma brillēm un laikapstākļi pasūta tevi cirst… apsveicu visus, kuri iztērēja tūkstošus, lai noskatītos saules aptumsumu Islandē.
Nekur nejūtos tik ļoti kā atvaļinājumā kā kempingbraucienā. Tikpat kā nekas nav jādara - ok, vīram tur ņemtiņš ar ūdeņiem un riteņiem, bet man tik kā traukus nomazgāt. Brīvi kā putni gaisā, plāni viegli pielāgojami. Ceļamies ik rītu bez modinātāja un dzeram kafiju pie fantastiskiem skatiem.
Darbā piektdien bija ballīte, kur tika dalītas apbalvojuma lentas - komandas līderim, visu mammai, vissapucētākajai, viskārtīgākajai. Es nebiju, jo kārtējais futbola turnīrs un tā nu iesaku pirmdienas rītu ar lentu “komandas smaids” - cilvēks, kurš vienmēr smaida un pavada visu pārējo dienu labāku.
Ir 23:41 un šāds skats paverās pa kempera lūku. Miegs nenāk it nemaz.
Būt gadsimta - un kvartāla - labākajam tētim it nemaz nav grūti.
Brīvdienās izrādījās, ka bērni brīvi runā angliski un ja kādam no viņiem traucē kautrīgums, tad valodas prasmes gan nevienam. Pirms izlidošanas atpakaļ uz mājām vēl izdīca, lai nopērku katram grāmatu. Angliski. Mazliet šaubījos, bet velti - sēž pussešos no rīta Mančesteras lidostā un lasa kā lielie.
Labrīt no Einarsstaðir! Vakardien nobraucām 752 kilometrus un šodien tāda mazliet caur veļasmašīnu izgriezta pašsajūta.
Bijām bibliotēkā pirms nedēļas, katrs paņēma pa trim grāmatām. Šodien jābrauc atkal, šoreiz paņēma pa šādai kaudzītei, skatīsimies cik ilgam laikam būs tas.
Diendusiņa. Šādi tā tiek organizēta mūsu dārziņā - pierakstīts cik ilgi kurš drīkst gulēt un atzīmēti laiki, kad kuru jāmodina.
Šodien Islandei bija ļoti svarīga handbola spēle. Atļāvāmies uzlikt foniņā uz lielā ekrāna, iemācījām bērniem sist plaukstas un skandināt “Áfram Ísland!”
Bērni bija ikgadējā vizītē pie zobārsta un saņēma ieteikumu grauzt burkānus. Meita dārzeņus neēd, bet dēls mājupceļā lūdza iebraukt veikalā un ķērās pie darba. Viņš vienmēr ir pievērsis milzu uzmanību zobu veselībai.
Mazāk kā pagājušogad, bet jāatcerās, ka man vairs nav darbs ar garām kafijaspauzēm, kas deva kādas ekstra 40 minūtes lasīšanai ik dienu.
Decembra rīti ir foršāki par citu mēnešu rītiem. Un pirmo gadu mēs ar vīru abi esam mājās no rītiem un varam tos izbaudīt kopā ar bērniem.
Bet tā, ja gribas parunāt par to, ka par aukstu, par tumšu, par nemīlīgu ir dzīvot Islandē… nē, ne man. Ūdens temperatūra tā ap +38 un jauko skatu var baudīt gluži omulīgi, pat mazliet iesvīstot.
No rīta vēl bija pats sākums, bet tagad vispār īsta Ziemassvētku pasaka.
Labrīt no Keflavīkas, Islandē! Ziema klāt. Mazie uzvilka kombinezonus un izskrēja ārā paspēlēties jau no rīta pirms skolas.
Šodien septiņgadnieks un gandrīz deviņgadniece bija palikuši vieni paši mājās un izdomāja pārsteigt vecākus un sagaidīt viņus ar svaigi ceptām vafelēm. Pārsteigums izdevās par visiem 100%
Pateicoties labiem cilvēkiem ar Icelandair dāvanu kartēm, mūsu jubilejas ceļojums ir izglābts. Tiesa gan galamērķis cits un datumi mazliet ar. Tad nu plānojam visu no jauna.
Birīls tagad mēdz izmest atmiņas - ar prieku paskatījos kā izskatījās mana darbadiena pirms diviem gadiem un kāda tā izskatījās šodien. Kā dzīve mainās!
Mūsmājās šodien svētku diena - Anglijas Premjerlīga ir atsākusies.
